Publiskais iepirkums parasti prezumē konkrētu apjomu, kam tiek meklēts piegādātājs. Nereti iesniegtie piedāvājumi tiek vērtēti, vadoties pēc saimnieciskā izdevīguma principiem, nereti tiek vērtēta pretendentu iesniegtā cena. Pasūtītājs iepirkuma nolikumā mēdz norādīt, ka tam ir tiesības noraidīt nepamatoti lētu piedāvājumu, turklāt atsevišķos gadījumos ir norādīti arī kritēriji, pēc kādiem šāds nepamatoti lēts piedāvājums tiek noteikts un rezultātā, izslēgts no dalības iepirkumā.
Taču kādi ir iemesli un iespējas saņemt šādus nepamatoti lētos piedāvājumus? Vai tiešām komersanti apzināti vēlas piedāvāt pakalpojumu, kas ir ievērojami lētāks par tirgus cenu, ko piedāvā pārējie iepirkuma pretendenti?
Ja mēs izslēdzam apzinātu pretendenta rīcību kā neloģisku, mēģinot maldināt pasūtītāju ar nepamatoti zemu cenu, vēlāk nespējot piegādāt pakalpojumu, tad biežākais iemesls ir pārprastas iepirkuma prasības.
Minēsim piemēru – pasūtītājs meklē tehnikas apkopes pakalpojuma sniedzēju, norādot iepirkumā kādas tehnikas modeļi, skaits un regulāri nepieciešamas rezerves daļas vai apkopes smērvielas ir nepieciešamas.
Tikmēr komersanti, iepazīstoties ar piedāvājumu, cenšas izprast nepieciešamo sniegtā pakalpojuma apjomu un iesniedz izmaksu tāmi. Pat gadījumos, kad pasūtītājs ir noteicis tabulu, kas jāaizpilda, ir iespējami pārpratumi.
Pieņemsim, ka tika saņemti 4 piedāvājumi, no kuriem viens ir nesalīdzināmi lētāks, nekā pārējo pretendentu finanšu piedāvājumi. Iemesls izrādās triviāls – trīs tirgus dalībnieki saprata no nolikuma apraksta, ka nepieciešama apkope, norādot detaļu cenu ar darbu, kas jāveic šo detaļu nomaiņai, bet viens pretendents bija sapratis, ka nepieciešamas tikai detaļas un, kaut ietvēris arī piegādes izmaksas, tās ir nesalīdzināmi lētākas, nekā pakalpojuma cena, kurā ietverts arī darbs detaļu nomaiņai šīm iekārtām.
Iemesls var būt triviāls, piemēram, piegādātāja valsts valodas zināšanu līmenis, nepietiekami izprotot prasību nolikumu. Taču iemesls var būt arī pasūtītāja pieņēmumi, ka šis pakalpojums iepriekšējos gadus ir saņemts kādā konkrētā veidā un tādēļ nav ticis precīzi aprakstīts ar tādu pašu rūpību, kā aprakstot nepieciešamo pakalpojumu pirmoreiz.
No šīm situācijām varēja izvairīties, ja pretendents būtu izmantojis iespēju uzdot precizējošus jautājumus par nolikumā minētā pakalpojuma būtību, kā arī, ja pasūtītājs, veidojot cenu iesniegšanas tabulu būtu detalizēti izdalījis visus nepieciešamos pakalpojumus atsevišķi, tādējādi būtu nepārprotami redzams, ka atsevišķi ir jāpievieno gan rezerves daļu cena, tā arī nomaiņas cena.
Pretendenti, kuru piedāvājums ir noraidīts, nereti apstrīd lēmumu tiesā. Šādā gadījumā tiesa vērtēs vai pastāv šaubas par ietverto prasību apjomu un rezultātā tiks zaudēts laiks.
Līdzīgi kā iepriekš minētajā piemērā ar piegādātāja izpratni par pasūtītājam nepieciešamo pakalpojuma apjomu, arī pasūtītājam, saņemot pretendenta piedāvājumu, ir nepieciešams iedziļināties, lai gūtu pārliecību par pretendenta pakalpojuma atbilstību sagaidāmajam nodevumam.
Vai piedāvājums ir skaidrs un saprotams? Nereti komersants iesniedz piedāvājumu, kas ir pašsaprotams pašam. Ņemot vērā, ka komersants ikdienā saskaras ar savu pakalpojumu aspektiem, var veidoties situācija, ka cilvēks iekšienē var uzskatīt, ka arī ārpasaule izprot tā pakalpojumu identiskā līmenī, kas nebūt tā nav. Pasūtītājam, ņemot vērā saņemto piedāvājumu atšķirības un tirgū pieejamo pakalpojumu dažādību, ir tiesības pieprasīt piedāvājumā ietvert informāciju, kas ļautu izvērtēt pakalpojuma atbilstību prasībām un spēt salīdzināt iesniegtos finanšu piedāvājumus.
Kā izvairīties? Nolikumā norādiet precīzi, kāda informācija ir nepieciešama. Aizpildāmajā cenu veidošanās tabulā, izdaliet atsevišķi jums nepieciešamās pozīcijas.
Aritmētiskas kļūdas. Aritmētiskas kļūdas diemžēl ir realitāte. Pasūtītājam pieprasot iesniegt tāmes teksta dokumentā esošā tabulas veida veidlapā, kurā nav iespējami matemātiski aprēķini, pretendents ievada šos skaitļus ar roku, skaita summas un nodala pievienotās vērtības nodokli. Ir liela iespēja pieļaut kļūdas, tādēļ iesniegtos finanšu piedāvājumus ir jāpārbauda. Var gadīties, ka pretendents nav iesniedzis nepamatoti lētu piedāvājumu, bet gan kļūdījies PVN aprēķinā vai nav saskaitījis visas piedāvājuma pozīciju rindas.
Kā izvairīties? Izmantot tiešsaistē aizpildāmas cenu tabulu veidlapas, kas automātiski pievienotās saskaita pozīcijas.
Piedāvājuma apjoms. Ir gadījumi, kad prasītās kompetences un pakalpojumi nolikumā tiek aprakstīti izkliedētā veidā, tādējādi veicinot kļūdas piegādātāju piedāvājumos, jo tie vienkārši kaut ko “palaida garām”. Tāpat tas var veicināt “neērtu” pozīciju neiekļaušanu piedāvājumā un tiks saņemti piedāvājumi, kas neietver visu nepieciešamo. Pretendentu iesniegtie finanšu piedāvājumi var atšķirties un kāds no tiek var izskatīties nepamatoti lēts uz citu piedāvājumu fona, taču patiesībā tajā trūkst daļa no sagaidāmā apjoma.
Kā izvairīties? Precīza nepieciešamā pakalpojumu apjoma uzskaite saraksta vai tabulā koncentrētā veidā ļauj izvairīties no situācijām, kad tiek iesniegts nepilnīgs finanšu piedāvājums.
Komersantu piedāvājumi tirgū ir dažādi, komersantiem cenšoties nostiprināt savas pozīcijas tirgū ne tikai ar pakalpojuma apjomu, bet arī ar cenu veidošanās principiem, kas tirgum varētu būt ērtāki vai labāk saprotami. Nereti saprast pretendenta pieļauto kļūdu palīdz matemātiski aprēķini ar pretendenta iesniegtā finanšu piedāvājuma pozīcijām. Šādā veidā var konstatēt matemātiskas kļūdas vai likumsakarības, kā cena veidojas.
Pasūtītājs var pārliecināties par ietverto pozīciju daudzumu, konstatēt un labot aritmētiskas kļūdas, precizēt pretendenta piedāvājumu.
Ja pasūtītājs uzskata, ka saņemtais piedāvājums, iespējams, ir nepamatoti lēts, tad piedāvājumu vērtēšanas laikā pasūtītājs ir tiesīgs pretendentam pieprasīt izskaidrot iekļauto informāciju tehniskajā un finanšu piedāvājumā.
Viens no pamatmērķiem, veidojot iepirkumu, ir nodrošināt prasību aprakstu, kas ļautu saņemt salīdzināmus tehniskos un finanšu piedāvājumus. Neskatoties uz to, ka tirgū ir pieejami dažādi pakalpojumi, kas tiek piedāvāti pēc dažādu cenu, ir raksturlielumi, kas raksturos nepieciešamās iekārtas vai saņemamos pakalpojumus. Kā piemēri ir stundas likme, nepieciešamo stundu skaits, gabarīti, svars, jauda, iekārtas caurlaides spēja vienības minūtē vai stundā. Šīs ir metrikas, kas ļaus salīdzināt saņemto piedāvājumu finanšu daļu kontekstā ar saņemamo pakalpojumu, jo šādā gadījumā cena par vienību ļauj saprast arī cenu par kilovatu vai cenu pret ražīgumu.
Ja piedāvājums šķiet nepamatoti lēts, pasūtītājs pieprasa atbilstošu skaidrojumu pretendentam, aicinot paskaidrot piedāvāto cenu, izmaksas, apjomu. Pasūtītājs var pieprasīt pretendentam informāciju par to, kas nodrošina zemu cenu, piemēram, piedāvājumā norādīto apakšuzņēmēju stundas tarifa likmes profesiju grupās vai kvalifikāciju.
Gadījumos, ka iepirkums ir par būvdarbu veikšanu, nepieciešams precizēt būvniecības metodes, piegādes izmaksas, apstākļus, kas atšķir pretendenta piedāvājumu no pārējiem. Iemesli var būt dažādi, jo pretendenta rīcībā var būt inovatīva būvniecības metode, iekārta, valsts atbalsts vai kādi apstākļi, piemēram, kādu materiālu pārpalikums noliktavā, jo iepriekšējais pasūtījums ir veicis daļēju to apmaksu un vēlāk atkāpies no pakalpojuma. Iemesli var būt objektīvi. Taču iemesli var nebūt objektīvi.
Publisko iepirkumu likuma 53. pants būtībā paredz automātiski neatteikties no tādiem piedāvājumiem, kuri pirmajā mirklī var šķist nepamatoti, jo ir pārāk zema piedāvātā cena. Pirms lēmuma pieņemšanas par piedāvājuma noraidīšanu nepamatoti zemas cenas dēļ, ir jāpieprasa cena pamatot.
Tādējādi, vispirms ir jākonstatē, ka piedāvājums ir nepamatoti lēts. Pasūtītāja ziņā ir novērtēt saņemto piedāvājumu. Brīvais tirgus nozīmē, ka pretendents brīvi nosaka, kādu cenu piedāvāt, savukārt pasūtītājam ir jāpārliecinās, ka ir redzams, ka kopumā par piedāvāto cenu pretendents pakalpojumu var nodrošināt.