Cenu sarunāšana publiskajos iepirkumos un negodīgas konkurences prakse, kas izpaužas arī kā aizliegtas vienošanās, tostarp karteļu veidošana, ir nopietns šķērslis vienādiem noteikumiem uzņēmējdarbībai Latvijā, kā arī viens no nopietnākajiem konkurences tiesību pārkāpumiem iepirkumos. Lai gan uzņēmumi, kas iesaistīti šādās praksēs, saņem sodus, īstie vainīgie – fiziskas personas, kas šo praksi vada un īsteno, bieži vien paliek nesodītas. Šāda situācija rada risku, ka šie cilvēki turpina savas nelikumīgās darbības, iesaistoties jaunās uzņēmējdarbības formās un atkārtoti izmantojot negodīgas prakses.
Lai diskutētu par plaši kritizēto Saeimas 2024. gada 5. septembra lēmumu noraidīt priekšlikumu paredzēt kriminālatbildību par aizliegtu vienošanos publiskajos iepirkumos, biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) sadarbībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) 11. oktobrī kopā ar Saeimas deputātiem, uzņēmējiem, ekspertiem un citiem interesentiem diskutēja par nepieciešamību paredzēt kriminālatbildību par karteļu un citu aizliegtu vienošanos īstenošanu publiskajos iepirkumos.
Diskusijā piedalījās:
- Anda Rumjanceva, KNAB Kriminālprocesuālo izmeklēšanu pārvaldes priekšniece;
- Andrejs Judins, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs;
- Juris Gaiķis, Konkurences padomes priekšsēdētājs;
- Juris Stukāns, Latvijas Republikas ģenerālprokurors;
- Kaspars Gorkšs, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors;
- Māris Butāns, Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) Godīgas konkurences un publiskā iepirkuma apakšgrupas vadītājs;
- Katrīne Pļaviņa-Mika, zvērinātu advokātu biroja “Sorainen Latvija” Valststiesību, interešu pārstāvības un publisko iepirkumu prakses grupas vadītāja.
Diskusiju moderēja: Inese Tauriņa, Delnas direktore.
Lai gan vismaz jau no 2020. gada ir bijušas plašas diskusijas par karteļu kriminalizēšanu, prokuratūras 2023. gada maijā MK iesniegtais priekšlikums, kas paredz kriminālatbildību fiziskām personām par karteļu veidošanu, vēl joprojām gaida izskatīšanu. Konkurences padome jau ilgu laiku norāda uz problēmu, ka fiziskas personas, kuras organizē karteļus, negūst nekādas tiesiskas sekas, lai gan to darbības rezultātā tiek kavēta konkurence un neefektīvi izmantoti publiskie līdzekļi. Tas ietekmē ne tikai publiskos iepirkumus, bet arī ikvienu patērētāju, jo negodīgas vienošanās deformē tirgu un sadārdzina preces un pakalpojumus.
Šāda problēma nav unikāla Latvijai. Igaunijā, Vācijā, Francijā, Norvēģijā, Īrijā, Polijā un Slovēnijā jau ir spēkā fizisku personu kriminālatbildība par dalību karteļos, kas kalpo kā preventīvs līdzeklis pret šādām darbībām. Latvijā ārvalstu investori veido vairāk nekā 40% no nodokļu ieņēmumiem, un negodīga uzņēmējdarbība grauj investoru uzticību valstij. Paredzot kriminālatbildību par aizliegtu vienošanos, tiktu dots signāls gan vietējiem, gan ārvalstu uzņēmējiem, ka Latvija nopietni pievēršas konkurences aizsardzībai un aizliegtu vienošanos apkarošanai.
Ģenerālprokurors Juris Stukāns, kliedējot izskanējušos mītus, diskusijā atgādināja, ka kriminālatbildība nav vērsta pret uzņēmējiem – tie, kas ievēro likumu, no tā nebaidās. Krimināllikuma grozījumi ir nepieciešami, lai sodītu personas, kas apzināti pārkāpj likumu un kaitē gan uzņēmējdarbības videi, gan sabiedrībai kopumā. Arī valdības līmeņa diskusijās ar uzņēmēju pārstāvjiem ir izskanējis atbalsts šiem priekšlikumiem, jo arī uzņēmēji vēlas godīgu konkurenci un uzskata, ka kriminālatbildība palīdzēs to nodrošināt.
Tāpat J. Stukāns norādīja, ka ārzemju būvnieki nenāk iekšā Latvijā tāpēc, ka karteļa rezultātā viss jau ir sadalīts vietējo uzņēmumu starpā. Pieci būvniecības uzņēmumi un labuma guvējs – viena ģimene, divi uzvārdi figurē arī autopārvadājumu biznesā.
J. Gaiķis minēja, ka Konkurences padome jau vairākus gadus aktīvi cīnās pret cenu sarunāšanu publiskajos iepirkumos un karteļiem, taču fizisku personu nesodāmība grauj cīņas efektivitāti. Lai arī sodīti tiek uzņēmumi, patiesie atbildīgie – fiziskās personas, kas organizē un vada karteļus – turpina darboties, radot jaunas struktūras un izmantojot vecās metodes.
A. Rumjanceva (KNAB) papildinot uzsvēra, ka sadarbības ietvaros ar Konkurences padomi vairāku gadu laikā ir izdevies cīnīties ar vairākiem lieliem karteļiem. Tomēr, situācija joprojām ir problemātiska. Šo situāciju var salīdzināt ar astoņkāji: nocērtot vienu kāju (uzņēmumu), pārējās turpina darboties, un galva turpina vadīt shēmu. Tāpēc karteļu kriminalizēšana nav tikai kaprīze – tā ir būtiska, jo prettiesiskās vienošanās iepirkumos kaitē ne tikai valstij un sabiedrībai, bet arī ikvienam indivīdam, ietekmējot personīgo labklājību un pieejamos finanšu resursus.
Māris Butāns (FICIL) uzsvēra, ka šobrīd Latvijā noteiktie soda apmēri un veidi nav salīdzināmi ar tiem, kas tiek piemēroti citās Eiropas valstīs. Šī nesamērība rada būtiskus trūkumus cīņā pret ēnu ekonomiku un karteļu graušanu. Uzraugošajām iestādēm, kas ir atbildīgas par šādu pārkāpumu apkarošanu, ir nepieciešami efektīvāki instrumenti, lai nodrošinātu pārkāpumu prevenciju. Ārvalstu investori ierodas Latvijā ar cerību, ka likumi tiek ievēroti un uzņēmējdarbības vide ir godīga un caurskatāma. Nulles tolerance pret prettiesiskām darbībām publiskajos iepirkumos ir standarts daudzās citās valstīs, un Latvijai būtu jācenšas šo praksi ieviest arī savā uzņēmējdarbības vidē.
Gan FICIL, gan tiesībaizsardzības iestādes diskusijā norādīja, ka likumā noteikta kriminālatbildība un cietumsods fiziskām personām būtu efektīvākais līdzeklis, lai tās atturētu no atkārtotiem pārkāpumiem.
Skeptiskāk noskaņots diskusijā bija Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs, kurš pauda, ka LDDK nav pret sodu pārskatīšanu, bet iebilst pret līdzšinējo veidu, kā tas tiek darīts. Ja pastāv politiska griba palielināt sodus vai ieviest kriminālatbildību, tas jādara rūpīgā likumdošanas procesā, izvērtējot soda samērīgumu, jo runa ir par cilvēku brīvības ierobežošanu. Būtu jāapsver arī riski, ka godprātīgi uzņēmēji var tikt sodīti. LDDK norāda uz nepieciešamību balstīties uz aktuālu statistiku un precīzi noteikt aizliegtu vienošanos pazīmes, tostarp recidīva gadījumus, kad juridiskās vai fiziskās personas atkārtoti pārkāpj godīgas konkurences principus. Tāpat jāizvērtē, kā novērst, lai šo procesu nevarētu ļaunprātīgi izmantot pret godprātīgiem uzņēmējiem.
Skarbu kritiku K. Gorkša argumentiem veltīja Andrejs Judins, aicinot diskusijas biedru izbeigt sabiedrības maldināšanu par likumdošanas procesu, norādot, ka priekšlikums tika izskatīts atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei un Saeimas kārtības rullim. A. Judins atzīmēja, ka krāpšana ir noziegums, nevis jautājums par procedūrām, un aizstāvēt korupciju gan publiskajā, gan privātajā sektorā ir nopietns ļaunums. Aizliegtas vienošanās nav atbalstāmas un par tām jāparedz sods – dažiem cilvēkiem negodprātīgi gūstot labumu uz valsts un sabiedrības rēķina.
Katrīne Pļaviņa-Mika (Sorainen Latvija) izcēla vairākus mītus un problēmas saistībā ar aizliegtām vienošanām Latvijas iepirkumos. Viens no tiem ir par to, ka karteļa atklāšanas gadījumā pietiek nomaksāt sodu, lai problēma tiktu atrisināta. Patiesībā uzņēmumi tiek izslēgti no turpmākiem iepirkumiem Latvijā un citās Eiropas Savienības valstīs. Mērķis ir veicināt tiesisku un sabiedrības interesēm atbilstošu konkurētspējīgu vidi, kurā uzņēmumi attīrās no nelikumīgām praksēm, tāpēc Publisko iepirkumu likumā ir regulējums, kas nosaka šo attīrīšanās procesu un nokļūšanu atpakaļ vidē. Vēl viens mīts pastāv par to, ka sodus var iekļaut piedāvājumā un samaksāt pēc iepirkuma iegūšanas. Lai arī tirgus sadales gadījumos tas notiek, piemēram, autobusu karteļa gadījumā, kur sākotnēji piedāvāja zemāko cenu un pēc līguma iegūšanas to paaugstināja, tā nav izplatīta tendence visos iepirkumos.
K. Pļaviņa-Mika akcentēja, ka Latvijā trūkst datu par iepirkumiem, un liela daļa izdevumu korekciju tiek veiktas ārpus iepirkuma procedūrām, kā norādījusi Eiropas Revīzijas palāta. Pastāv arī jautājums par politisko gribu ne tikai sodīt fiziskās personas par karteļiem, bet arī novērst to radītās sekas. Piemēram, Latvija vēl joprojām maksā 6 miljonus eiro gadā autobusu pārvadātājiem, kuri šos līgumus ieguva karteļa rezultātā.
To, ka karteļu darbības būtiski kropļo publiskos iepirkumus, apliecina arī Eiropas Komisijas 2024. gada ikgadējais ziņojums par tiesiskumu Latvijā. Eiropas Komisija (EK) uzsver jaunatklāto aizliegto vienošanos par pakalpojumu sniegšanu reģionālajos maršrutos starp autobusu pārvadājumu uzņēmumiem un 2024. gada Eirobarometra aptaujas datus par uzņēmumu attieksmi pret korupciju ES, kuros norādīts, ka 29% uzņēmumu dalībvalstīs uzskata, ka korupcija Latvijā pēdējo trīs gadu laikā ir kavējusi viņus uzvarēt publiskā iepirkuma konkursā vai iegūt publiskā iepirkuma līgumu. Rādītājs ir divus procentpunktus augstāks nekā vidēji ES.
Kā jau iepriekš tika minēts, pretendentu aizliegtās vienošanās deformē tirgu un rezultātā palielina izmaksas patērētājiem. Grozījumi Krimināllikumā ne tikai uzlabotu konkurences vidi, bet arī stiprinātu sabiedrības uzticību valsts pārvaldei un tiesiskumam.
Šis raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.